Vēsturiskais konteksts: no slēgtām sistēmām uz atvērtību

Valsts rīcība attiecībā uz programmatūru un datiem gadu desmitiem bija orientēta uz slēgtām, komerciālām risinājumu piegādēm. 20. gadsimta beigās un 21. gadsimta sākumā sākās spiediens pāriet uz lielāku caurskatāmību, daļēji motivējot ar efektivitātes, izmaksu un drošības apsvērumiem. Atvērtā koda kustība un publisko datu pieejamības prasības radīja jaunu skatījumu: valsts finansēti resursi bieži tiek uzskatīti par sabiedrības īpašumu un tāpēc pamatoti pieejami atkārtotai izmantošanai. Eiropā šī attīstība ietvarā iekļāvās gan tiesību aktu līmeņa diskusijas par publisko sektora informācijas atkārtotu izmantošanu, gan tehniskās platformas, kas ļāva dalīties ar kodu un datiem plašākā mērogā.

Eiropas tiesiskais rāmis un mūsdienu normatīvie virzieni

Eiropas līmenī attīstība uz atklātību izpaudās dažādos instrumentos. Open Data Directive recence (Directive (EU) 2019/1024) nostiprina principus par publisko sektora informācijas pieejamību un labprātīgu vai pienākuma veidā noteiktu datu licencēšanu. Publiskā iepirkuma regulējumi iekļauj prasības par interoperabilitāti un tehniskajām specifikācijām, kas attiecīgajos gadījumos var radīt priekšnosacījumus atvērtā koda risinājumu izmantošanai. Papildus, Eiropas Komisijas iniciatīvas un platformas, kā OSOR un nacionālas datu portālu attīstība, sniedz instrumentus zināšanu apmaiņai un labās prakses piemēriem. Šo normu un iniciatīvu kopums rāda virzienu — palielināt publisko resursu pieejamību, vienlaikus saglabājot tiesiskās prasības attiecībā uz autortiesībām un licences noteikumiem.

Starptautiskas prakses piemēri un mācības

Dažas valstis jau ieviesušas konkrētas politikas, kas veicina atvērtos risinājumus. Francijas valsts kopiena ilgstoši attīstījusi datu platformu un atklātās licences pieeju, kas ļāva paplašināt datu atkārtotu izmantošanu. Igaunijas infrastrukturālās platformas, tostarp X-Road, parāda, kā atvērtas tehnoloģijas var kalpot drošai un efektīvai valsts pakalpojumu integrācijai. Starptautiskās prakses mācības liecina, ka atvērtība nav tikai tehnisks lēmums — tā prasa institucionālu atbalstu, skaidru licencēšanas politiku un finanšu modeli ilgtermiņa uzturēšanai.

Latvijas realitāte: iespējas un juridiskie izaicinājumi

Latvijā ir darbības, kas veicina datu pieejamību, un ir publiski datu portāli, kas nodrošina resursus sabiedrībai un uzņēmējiem. Tomēr juridiskais ietvars dažkārt nav pilnīgi saskaņots ar mērķi paredzēt atvērtu publiski finansētu kodu vai konsekventu datu licencēšanu. Jautājumi par autortiesībām uz izstrādāto kodu, līgumu noteikumiem iepirkumos un intelektuālā īpašuma nodošanu rada praktiskas barjeras. Savukārt valsts iepirkumu regulējums nosaka prasības un ierobežojumus, kas jāievēro, plānojot pāreju uz atvērtā koda risinājumiem. Tāpēc Latvijas kontekstā nepieciešama koordinēta juridiska pieeja, kas apvieno iepirkumu, autortiesību un publisko datu normatīvus.

Juridiskas sekas, riski un sabiedrības ieguvumi

Pāreja uz atvērtu kodu un brīvi licencējamiem datiem rada konkrētas juridiskas sekas: nepieciešamību skaidri regulēt autortiesību nodrošināšanu, licences izvēli, atbildību par kļūdām un servisu nodrošināšanu. No labās puses, atvērtība var mazināt piegādātāju atkarību, veicināt inovācijas un uzlabot pārvaldības caurspīdīgumu. Drošības apsvērumi bieži tiek izcelti kā iemesls slēgtībai, tomēr praksē atklātība var uzlabot drošību, jo plašāka pārbaude atklāj un labo vājās vietas ātrāk. Juridiski svarīga ir arī licences izpratne — atšķirīgas atvērtā koda licences var ierobežot komerciālu izmantošanu vai uzlikt koplietošanas pienākumus, un tas jāņem vērā valsts pasūtījumos.

Ieteikumi tiesiskajam regulējumam un praktiskai īstenošanai

Lai efektīvi ieviestu atvērtā koda politiku un brīvas licencēšanas praksi, ieteicams:

• noteikt skaidras prasības publiski finansēta koda un datu pieejamībai, piemērot atbilstošas atvērtās licences;

• iekļaut iepirkumos sadaļas, kas novērš intelektuālā īpašuma pārrāvumus un paredz uzturēšanas finansēšanas mehānismus;

• izstrādāt sertifikācijas un audita procedūras koda drošības un kvalitātes nodrošināšanai;

• veidot starpinstitucionālas vadlīnijas un centralizētu repozitoriju pieredzes apmaiņai;

• finansēt ilgtermiņa uzturēšanu, ne tikai vienreizēju izstrādi, lai izvairītos no slēgtības atgriešanās.

Nākotnes skatījums un politikas izvēles

Valsts lēmums par publisko programmatūru un datu atklātību ir proaktīvs politikas instruments, kas var ietekmēt konkurenci, inovācijas un pilsonisko līdzdalību. Juridiskā reforma, kas saskaņo autortiesību, iepirkumu un datu pieejamības normas, ļaus izveidot stabilu pamatu atvērtības īstenošanai. Lai sasniegtu šos mērķus, nepieciešams ne tikai normatīvs rāmis, bet arī prakse — pilotprojektu finansēšana, sadarbība ar akadēmiju un pilsonisko sektoru, un valsts iekšēja kapacitāte koda pārvaldībā. Šāda integrēta pieeja var pārvērst atvērtības principu par reālu publiska labuma instrumentu.

Noslēgumā — tiesiska pāreja uz atvērtā koda un brīvi licencējamu publisko datu politiku nav vienkāršs juridisks jautājums; tā ir stratēģisks lēmums ar ilgtspējīgiem administratīviem, ekonomiskiem un sociāliem efektiem. Risinot autortiesību, iepirkumu un uzturēšanas problēmas, iespēja palielināt valsts pārvaldības efektivitāti un sabiedrības līdzdalību kļūst reālāka.