1. gadā Saeima apstiprināja pirmo Latvijas ilgtermiņa enerģētikas stratēģiju, kas paredzēja pakāpenisku atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanu. 2010. gadā pieņemtais Atjaunojamo energoresursu likums ieviesa atbalsta mehānismus zaļās enerģijas ražotājiem, tostarp obligātā iepirkuma komponenti.

Jaunā enerģētikas politika un tās galvenie virzieni

1. gadā Ministru kabinets apstiprināja Latvijas Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030. gadam. Šis dokuments iezīmē būtisku pavērsienu valsts enerģētikas politikā, nosakot ambiciozus mērķus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai un atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai.

Galvenie politikas virzieni ietver:

1. Enerģijas ražošanas dekarbonizāciju, pakāpeniski atsakoties no fosilā kurināmā.

2. Energoefektivitātes uzlabošanu visās tautsaimniecības nozarēs.

3. Enerģētiskās drošības un neatkarības stiprināšanu.

4. Inovāciju un pētniecības veicināšanu zaļo tehnoloģiju jomā.

Tiesiskā regulējuma izmaiņas un to ietekme

Jaunās enerģētikas politikas īstenošanai nepieciešamas būtiskas izmaiņas tiesiskajā regulējumā. 2022. gadā tika veikti grozījumi Enerģētikas likumā, kas paplašina atjaunojamo energoresursu definīciju un ievieš jaunus atbalsta mehānismus zaļās enerģijas ražotājiem.

Būtiskas izmaiņas skar arī Elektroenerģijas tirgus likumu, kas tagad paredz lielāku atbalstu enerģijas kopienu veidošanai un pašpatēriņa veicināšanai. Tiek izstrādāti jauni Ministru kabineta noteikumi, kas regulēs atjaunojamo energoresursu projektu atbalsta kārtību un nosacījumus.

Šīs izmaiņas rada jaunas iespējas investoriem un uzņēmējiem, vienlaikus radot izaicinājumus tradicionālajiem enerģijas ražotājiem un piegādātājiem. Tiesiskā regulējuma pielāgošana turpināsies, lai nodrošinātu efektīvu pāreju uz zaļo enerģētiku.

Ietekme uz sabiedrību un ekonomiku

Jaunā enerģētikas politika būtiski ietekmēs Latvijas sabiedrību un ekonomiku. No vienas puses, tā radīs jaunas darbavietas zaļās enerģētikas nozarē un stimulēs inovācijas. No otras puses, īstermiņā var pieaugt enerģijas cenas, kas ietekmēs mājsaimniecību budžetus.

Valdība plāno ieviest sociālā atbalsta mehānismus, lai mazinātu pārejas negatīvo ietekmi uz mazaizsargātākajām sabiedrības grupām. Tiek izstrādāta Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns, kas paredz atbalstu reģioniem un nozarēm, kuras visvairāk skars pāreja uz zaļo ekonomiku.

Ekonomikas ministrija prognozē, ka ilgtermiņā jaunā enerģētikas politika uzlabos Latvijas konkurētspēju un samazinās atkarību no importētajiem energoresursiem. Tomēr šī pāreja prasīs ievērojamas investīcijas infrastruktūrā un tehnoloģijās.

Izaicinājumi un nākotnes perspektīvas

Latvijas jaunās enerģētikas politikas īstenošana saskaras ar vairākiem izaicinājumiem. Viens no galvenajiem ir nepieciešamība modernizēt un paplašināt elektroenerģijas pārvades un sadales tīklus, lai tie spētu integrēt pieaugošo atjaunojamo energoresursu īpatsvaru.

Otra problēma ir sabiedrības atbalsta iegūšana vērienīgiem atjaunojamās enerģijas projektiem, īpaši vēja parku būvniecībai. Nepieciešams uzlabot komunikāciju ar iedzīvotājiem un iesaistīt viņus lēmumu pieņemšanas procesā.

Nākotnē sagaidāma turpmāka tiesiskā regulējuma pilnveidošana, lai veicinātu enerģijas uzglabāšanas tehnoloģiju attīstību un viedo tīklu ieviešanu. Tiek apsvērta arī iespēja attīstīt zaļā ūdeņraža ražošanu un izmantošanu, kas varētu kļūt par nozīmīgu Latvijas enerģētikas nozares sastāvdaļu.

Kopumā Latvijas jaunā enerģētikas politika iezīmē ambiciozu ceļu uz ilgtspējīgu un zaļu nākotni. Tās veiksmīga īstenošana prasīs ciešu sadarbību starp valsts institūcijām, uzņēmējiem un sabiedrību, kā arī nepārtrauktu tiesiskā regulējuma pielāgošanu mainīgajai situācijai enerģētikas nozarē.